Tāpat kā jebkurš iepazīšanās stāsts, arī Aijas un Dzintara stāsts ir unikāls. Viņi atrada viens otru, kad vismazāk to gaidīja, un tikšanās bija liktenīga. Neskatoties uz vecuma starpību, abiem ir kopīgas intereses, kā māksla, kas bija noteicošais faktors iepazīt vienam otru tuvāk. Dažkārt sāpīgi dzīves notikumi liek padoties un zaudēt cerību un ticību mīlestībai, tomēr šis stāsts atspoguļo to, ka visam ir īstais laiks un īstais cilvēks. Par piedzīvoto vairāk Aija.



Iepazīties Otrapuse.lv mani mudināja lielā aizņemtība darbā, mācībās un citās ikdienas lietās, nebija laika domāt par personīgo dzīvi. iespējams, bija arī kādas šaubas par sevi kā sievieti. Cerība, ka uz ielas varētu uzskriet tam vienīgajam, īpašajam bija samērā niecīga, tāpēc arī spēru šādu soli. Ideja par online iepazīšanos bija pieņemama. Jāsaka gan, ka portāla izmantošana bija ar nelielām pauzītēm, līdz īstais brīdis pienāca un es satiku savu esošo vīru.

Kas attiecas uz Dzintaru, viņam bija līdzīgi iemesli, tomēr viņš bija piedzīvojis ļoti sāpīgu pieredzi no iepriekšējām ilgstošajām attiecībām, kas atstāja ne mazums rētu sirdī un dvēselē.

Sākumā mēs portālā Otrapuse.lv abi viens otra bildei uzspiedām “patīk” un, apskatot anketas aprakstu, sapratām, ka abiem ir kopīga interese - māksla. Mana ģimenes dinastija ir juveliermāksla, bet viņa - gleznošana, zīmēšana un daudz, kas cits. Dzintars akadēmijā ir ieguvis maģistra grādu kā gleznotājs. Šobrīd arī strādā par pasniedzēju mākslas skolā. Portālā viņš mani uzrunāja un uzsāka sarunu par mākslu, tā aizsākās diskusija par dažādām ar mākslu saistītām tēmām, līdz ievirzījās daudz citās tēmās.

Nepagāja ilgs laiks, līdz norunājām tikšanos. Sākām sarakstīties 7.februārī, bet tikāmies 14.februārī.



Pašā sākumā gluži viss nenotika uzreiz, man sirsniņa iedegās no pirmās reizes, kā tikāmies un kā viņš sāka runāt. Dzintaram toties, iepriekšējās pieredzes dēļ, bija nepieciešami pāris mēneši, lai spētu atvērties un saprast, ka beidzot ir atradis savu īsto dvēseles un dzīves radinieku.

Dzintars nav tāds kā vairums vīriešu, viņš ir mākslinieks, ar patiesi labestīgu un maigu dvēseli, kas nekad nenodarītu otram to, ko nevēlētos pats saņemt pretī. Viņa daba ir ļoti maiga un vienkārša. tomēr pats galvenais, viņš mani ļoti daudzās lietās atbalstīja un palīdzēja, kā arī lika man smieties un smaidīt par muļķībām un niekiem. Viņš spēj būt gan nopietns, gan nenopietns vienlaicīgi, nekad nepametīs novārtā un steigs darīt visu, kas nepieciešams gan dienā, gan naktī.

Dzintaram, savukārt, nostrādāja tas, ka nebija vairs jābūt vienam, bija kāds ar ko parunāties. Īpašas bija mūsu kopīgās ēst gatavošanas reizes, pastaigas, kā arī lielu atspēriena punktu deva tas, ka man neesot blakus viņš sāka saprast, ka kaut kā trūkst. Pamazām sāku parādīties viņa dzīvē arvien biežāk.

Pirmā tikšanās bija pārsteidzoša, biju gaidījusi, ko pavisam citu, tomēr pretī saņēmu, ko daudz patīkamāku - kolosālu sarunu biedru un cilvēku. Mēs tikāmies Jūrmalā. Bijām plānojuši pasēdēt un papļāpāt kādā kafeijnīcā, tomēr nemanāmi nogājām gar jūru aptuveni 13km, no Majoriem līdz Dzintariem, tad līdz pat Asariem. Iegājām Armēņu restorānā iedzert tēju un ko uzkost. Kad nāca vakars, pēc resotrāna apmeklējuma, turpinājām iet un viņš jautāja, vai nevēlos apskatīt viņa darbnīcu. Aizgājām pie viņa uz mājām un es, protams, kā jau pati cilvēks saistīta ar mākslu, biju sajūsmā par visu. Vēl pāris stundas pļāpājām līdz beidzot, ap plkst. 21:00, sapratām, ka būtu laiks atvadīties. Visu dienu bijām pavadījuši kopā. Pirmā tikšanās bija vienkārši fantastiska.



Turpināt attiecības reālajā dzīvē sākotnēji bija grūti. Man jūtas radās uzreiz, bet viņam nē. Sapratu, ka viņam ir jādod vairāk laika, nekā tas bija vajadzīgs man. Mans galvenais mērķis bija būt neatlaidīgai un likt saprast, ka viņš ir mīlēts, tikai līdz šim vēl nebija saticis savu īsto cilvēciņu. Bija šķēršļi – Dzintara nepārliecība, iepriekšējā pieredze viņu bija tik ļoti sāpinājusi, viņš neticēja, ka jebkad vēl varētu kādu iemīlēt. Tāpat viņu mulsināja mans vecums, mums ir 16 gadu starpība. Mūsu gadījumā, šo starību nevar just, viņš ir savādāks nekā vairums vīriešu viņa vecumā. Tomēr ar laiku un pacietību viss izdevās. Vasaras sākumā, pēc manas dzimšanas dienas, es pārvācos pie viņa. Viss notika mēneša laikā. Mēs uzskatām, ka viss notika pavisam dabiski, kaut arī ātri, mēs jutām, ka pazīstam viens otru jau gadiem.

Par mūsu abu attiecību iepriekšējo pieredzi, kā jau minēju, vīra iepriekšējās attiecības nebija labas, pēc tam tika ieturēta 7 gadu pauze, kad centās atrast īsto, tomēr nekādi tas neizdevās līdz satikāmies mēs. Man, diemžēl, pirms Dzintara īstu attiecību nebija, tādēļ viņš bija tāds īstais un vienīgais.

Rakstura ziņā mēs esam diezgan atšķirīgi - Dzintars ir intraverts, bet es - ekstraverta. Viņš ir tāds, kuram bieži vien nepieciešams grūdiens, lai ko uzdrošinātos iesākt, man, savukārt, vajadzīgas bremzes, jo skrienu ātrāk par vēju. Abi patiesībā esam maigas dvēseles. Viņam vairāk patīk praktiski izrādīt jūtas ar darbiem, bet man ar savu mīļumu un sievišķo maigumu, tomēr arī darbos neslinkojot. Viņš ir vairāk darītājs, es - norādītājs. Mums ir kopīgi un vienoti mērķi, sava mājokļa labklājība, kā arī savu interešu attīstīšana.

Kāzas svinējām pagājušā gada septembrī, tomēr kāzu ceļojumā izdevās doties tikai pagājušajā mēnesī, kā saka - labs nāk ar gaidīšanu. Bijām skaistajā Venēcijā, vīram, kā māksliniekam, tā bija paradīze.



Ja abi piestrādā pie attiecībām un laulības dzīves, tad visu mūžu var aizvadīt kā medusmēnesi, galvenais pie tā strādāt.

Aija un Dzintars